Luterisks gavēnis
“Tas nebija Kristus nodoms noraidīt vai nicināt gavēni...
tas bija Viņa nodoms atjaunot pienācīgu gavēni.” Mārtiņš Luters[1]
Attieksme pret gavēni ir dažāda. Daži strikti to ievēro, citi to ignorē, kamēr daži uzskata to par evaņģēlija brīvības pārkāpumu. Kaut gavēnis nav pavelēts Jaunajā Derībā, Jēzus skaidri teica “kad jūs gavējat...”[2]. Jēzus neteica, “ja gadījumā jūs gavējat”. Viņš paredzēja, ka kristieši gavēs. Daudz Bībeles varoņu un arī citi cilvēki, tādi kā Mārtiņš Luters un Reformācijas tēvi regulāri gavēja.[3] Tā nav obligāta, bet tā ir svētīga disciplīna.
Gavēnis ir sastopams visās pasaules reliģijās un kultūrās, un tam ir dažādi mērķi. Vai tā būtu sevis nicināšana un šaustīšana (kā viduslaikos); vai veids, kā sasniegt apgaismību un iegūt sava dieva labvēlību; vai tas ir politiski motivēts, kā bada streiks; cilvēkiem – kristiešiem un nekristiešiem – bieži ir liela nesaprašana par gavēni.
Gavēnis ir cieši saistīts ar kristībām – kad katehūmeni gatavojās kristībām Lieldienās, viņi kopā ar draudzi pirms tam gavēja.[4]
Svarīgākais, ko paturēt prātā, ir, ka kristīgs gavēnis nekādā ziņā nav līdzeklis, kā pielabināties Dievam, iegūt Viņa labsirdību vai pelnīt Viņa žēlastību. Kristīga gavēņa centrs ir Kristus, nevis cilvēks pats, viņa ambīcijas un mērķi. Tas arī nav veids, kā spodrināt savu kristīgo tēlu. Tā ir privāta lieta – jums ar Dievu.
Kristīga gavēņa mērķi ir vismaz trīs[5]. Pirmais: tādēļ, ka grēks ienāca pasaulē caur ēšanu, mēs ierobežojam savas kārības ēšanas paradumos. Otrais: gavēnis vienmēr ir bijis saistīts ar grēku nožēlu un lūgšanu. Trešais: mēs apzināti pievēršam uzmanību ziedošanai, tuvākmīlestībai un labo darbu darīšanai.
Gavēņa vai Ciešanu laiks sākas ar dievkalpojumu Pelnu trešdienā un noslēdzas ar dievkalpojumu Lieldienās. Pēc tam – Lieldienu vai Gaviļu laikā nedrīkst (nevajadzētu) gavēt, jo Kristus ir augšāmcēlies. Aleluja!
Pirms gavēšanas no ēdiena konsultējieties ar savu ārstu un noskaidrojiet, vai jūsu veselības stāvoklis to pieļauj. Ir arī cita veida gavēšana.
ATTURĒŠANĀS NO ĒDIENA. Gavēnis ir atteikšanās no ēdieniem, NEVIS ŪDENS! Cilvēks var samērā ilgi izdzīvot bez pārtikas, bet bez ūdens cilvēks var mirt pēc trim dienām. Tātad, jūs varētu atteikties no saldumiem vai kā cita, kas jums ļoti kārojas, un no tā atturēties visas 40 dienas Ciešanu laikā, piem., no šokolādes un konfektēm, kafijas, gāzētiem dzērieniem, alkohola u.t.t. Svētdienās nevajadzētu gavēt, jo šinī dienā Kristus augšāmcēlās, bet nevajag šo paražu arī izmantot, lai pārēstos.
Varētu atturēties no konkrētām ēdiena grupām, piem., gaļas, olām un piena produktiem – tādām lietām, kas dod “sāta” sajūtu un tā vietā ēst zivis un jūras veltes, dārzeņus u.c. Varētu arī ierobežot to, cik porciju jūs ēdat, lai nepārēstos ar otrajām un trešajām porcijām, bet līdz ar to nebūtu īsts gavēnis arī, ja uz sava šķīvja uzliekat it kā vienu, bet milzu porciju, un saucat to par savu “vienīgo porciju”.
Jūs varētu atteikties no kādas konkrētas maltītes, piem., neēst pusdienas vai vakariņas. Tādēļ, ka Ciešanu laiks ir tik garš (sešas nedēļas), atteikties no visām maltītēm nav ieteicams. Tomēr Jūs varat izvēlēties gavēt visas maltītes konkrētās dienās – tradicionāli trešdienās un piektdienās.
Mūsdienās ir modē “gavēt” no citām lietām, tādām kā smēķēšana un dzeršanu un citiem sliktiem paradumiem, vai elektroniskām ierīcēm – nesēdēt feisbukā vai tviterī visu dienu, bet lietot viedtālruni, datoru u.c. tikai darba un lietišķām vajadzībām. Vai no televizora – jebkā, kas “zog” jūsu laiku.
Tā vietā (ēdiena gatavošanas un baudīšanas, atturēšanās no ierīcēm u.t.t.) mēs veltām laiku lūgšanai un Bībeles lasīšanai. Gavēnis bez lūgšanas ir diēta.
LŪGŠANA UN GRĒKU NOŽĒLA
Otrā disciplīna, kam Ciešanu laikā vajadzētu pievērst vairāk uzmanības, ir lūgšana un grēku nožēla. Šim mērķim ļoti der sirdsapziņas izmeklēšana (dvēseles spogulis). Tādu var atrast Mazajā katehismā, internetā[6], vai vienkārši lietot 10 baušļus. Lēnām un ar lūgšanu izlasiet dvēseles spoguli (baušļus) un ieklausieties, ko Svētais Gars jums atklāj[7]. Varat to pierakstīt, lai tad, kad jūs savus grēkus nožēlosiet (ieteicams pie mācītāja), jums ir pie kā secīgi turēties, kas nospiež sirdsapziņu un tad saņemt grēku piedošanu un pēc tam iznīcināt šo sarakstu. Neuztraucieties, ja jūs ko piemirsīsiet, jo “par grēksūdzi tiek mācīts, ka pārkāpumi nav obligāti jāuzskaita un ka sirdsapziņai nav jāuzveļ visu grēku uzskaitīšanas nasta, jo tos visus nemaz nav iespējams nosaukt, kā to liecina arī psalmists ‘Kas gan apzinās savu nomaldīšanos’ (Ps 19:13)”[8].
Kristiešiem vajadzētu jau būt savai lūgšanu dzīvei – regulāriem laikiem, kad lūgt Dievu. Ja nav, sāciet šajā Gavēnī! Ja jau ir – padziļiniet to. Runa nav par ilgumu, bet par kvalitāti. Daži lūdz no rīta, citi pusdienā, vakarā vai pirms gulētiešanas. Ja lūdzat vienā no šiem laikiem, varbūt pielieciet otru. Nevis lai vairāk lūgtos, bet lai tas kļūtu par daļu no jums un jūsu dienišķās rutīnas. Citi pavada laiku ar Dievu “lūgšanas stāvoklī”. Tā ir kā elpošana – konstanti. Tas nozīmē, ka jūs darāt to, kas jādara mājās, darbā, atpūtā ar apzinātu sapratni, ka Dievs ir ar jums, un jūs ar Viņu. Varat lūgt “bultu” lūgšanas: “Kungs apžēlojies! Kristu apžēlojies! Kungs apžēlojies!” vai “Kungs Jēzu Krist, Dieva Dēls apžēlojies par mani, nabaga grēcinieku!” u.c.
Roku rokā ar lūgšanu iet arī Bībeles lasīšana. Meklējiet kādu lasīšanas plānu un sekojiet tam. LELB mājaslapā[9] ir paredzēti lasījumi katrai dienai. LELB žurnālā “Svētdienas rīts” arī ir lasīšanas plāns. Jūs varat arī lasīt Bībeli nodaļu pa nodaļai pēc kārtas. Ieteicams sākt ar Jauno Derību un Evaņģēlijiem. Svarīga atkal nav kvantitāte, bet kvalitāte. Labāk ir lasīt mazāk un to saprast un apcerēt, nekā lasīt stundām ilgi, bet neko neatcerēties. Varat lietot “Svētbrīdis mājās un dažādās lūgšanu kopības” 1042. lpp. mūsu dziesmu grāmatā, lai lūgtu vienatnē vai kopā ar ģimeni.
ZIEDOŠANA UN LABIE DARBI
Trešā lieta, ar ko ir saistīts gavēnis, skar mūsu attieksmi un uzvedību. Kā mazie bērnudārznieki, kad kaut kas skar mūsu mantu un laiku, mēs brēcam: “Tas ir mans, mans!” Ziedot daļu no nopelnītā (ieteicams 10%) ir Biblisks princips[10]. Tas ir ne tikai svētīgi[11], bet arī atbrīvojoši – es varu valdīt pār savu mantu (naudu), nevis manta valda pār mani. Kāpēc 10%? Jo tas ir pietiekami daudz, lai būtu jūtami, bet pietiekami maz, lai nebūtu nasta.[12]
Kā luterāņiem mums ir bail no vārdu savienojuma “labie darbi”, jo Pāvils saka “no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana”[13]. Dieva acīs mēs ar gavēni neko nepelnām. Faktiski bez ticības gavēnim nav jēgas. Vienprātības grāmata saka, ka mīlestības darbi nav atceļami[14]. Svarīga ir secība. Vispirms ticība, tad labie darbi (mīlestība darbi) darīti ticībā, kā Svētā Gara auglis[15]. Luters teica: “Dievam nav vajadzīgi jūsu labie darbi, bet jūsu kaimiņš gan.”[16]
Tātad šajā Ciešanu laikā atcerēsimies šī laika trīsdaļīgo dabu – gavēnis, lūgšanas un ziedošana (tuvākmīlestība).
Lai Dievs mūs svētī!
[1] Luters, Mārtiņš Dr., “How to fast and pray – Prayer changes everything” (Bennie Mostert, Carpé Diem publishers)
[2] Mt 6:16
[3] Foster, Richard J., “Celebration of Discipline; The Path to Spiritual Growth” (©1978 Harper & Row, NY USA), page 42.
[4] Tighe, William J. Dr., “The Making of Lent”, (© March 2009 Touchstone Magazine)
[5] Kushiner, James M. (© Winter 1987 Touchstone Magazine)
[6] kristusdraudze.lelb.lv/?ct=dveselesspogulis | www.piltenesiecirknis.lv/dveseles-spogulis | www.ropazudraudze.lv/?ct=dveseles_spogulis u.c.
[7] Jņ 16:18
[8] Vienprātības grāmata, (©2012 Luterisma mantojuma fonds), Augsburgas ticības apliecība “Par grēksūdzi” XXV:7, 40.lpp.
[9] www.lelb.lv/lv/
[10] 1Moz 14:18-21
[11] Mal 3:8; Lk 6:38
[12] Propson, Daniel, “Manna & Mammon – on the Wisdom of Giving a Tithe to the Lord” (© May/June 2010 Touchstone Magazine)
[13] Ef 2:8
[14] Vienprātības grāmata, “Par pilsoniskajām lietām” XVI:5
[15] Gal 5:22
[16] Luters, Mārtiņš Dr.